Smagie metāli pārtikā – kas par tiem jāzina?

No kurienes pārtikā rodas smagie metāli?

Smagie metāli un to savienojumi dabīgi sastopami vidē – tie ir augsnē, ūdenī un gaisā. Tomēr to līmenis pārtikā var palielināties arī cilvēka darbības rezultātā, tostarp rūpniecības un lauksaimniecības ietekmē. Tie var nonākt pārtikā arī pārstrādes vai uzglabāšanas laikā. Galvenās bažas rada ilgtermiņa iedarbība, jo organisms laika gaitā uzkrāj šos elementus, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Pie tām pieder sirds un asinsvadu, nervu un urīnceļu sistēmas slimības, imūnsistēmas traucējumi, kā arī ģenētiski bojājumi, kas palielina vēža risku.

EFSA darbības – kuri metāli ir visbīstamākie?

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) jau daudzus gadus uzrauga riskus, kas saistīti ar smagajiem metāliem, piemēram, svinu, kadmiju, dzīvsudrabu, arsēnu (īpaši neorganisko), niķeli un neorganisko alvu. EFSA regulāri publicē zinātniskus atzinumus par to ietekmi uz veselību un atjaunina TDI (pieļaujamās dienas devas) vērtības. Pēdējā laikā īpaša uzmanība pievērsta niķelim un neorganiskajam arsēnam, kā rezultātā Eiropas Komisija pieņēma regulas, kas nosaka šo metālu maksimāli pieļaujamos atlikuma līmeņus (MRL) pārtikā.

gada beigās EFSA novērtēja arī risku, kas saistīts ar organisko arsēna savienojumu uzņemšanu ar zivīm, jūras veltēm un aļģēm. Dažos gadījumos risks netika konstatēts, taču noteiktām formām, piemēram, ar taukiem saistītiem arsēna savienojumiem, nepieciešami papildu dati.
Galvenie metālu avoti uzturā

Smagie metāli var būt sastopami daudzos ikdienas pārtikas produktos – sākot no augļiem, dārzeņiem un graudiem līdz gaļai, zivīm, kakao produktiem un garšvielām. Zemāk redzamajā tabulā sniegti piemēri elementu avotiem, kuriem maksimālie līmeņi noteikti ar Komisijas Regulu (ES) 2023/915 (2023. gada 25. aprīlis) par noteiktu piesārņotāju maksimālajiem līmeņiem pārtikā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1881/2006, ar grozījumiem.

Jaunie noteikumi – niķeļa ierobežojumi

No 2025. gada 1. jūlija stājās spēkā Komisijas Regula (ES) 2024/1987, ar kuru groza Regulu (ES) 2023/915 attiecībā uz maksimālajiem niķeļa līmeņiem noteiktos pārtikas produktos. Svarīgākā izmaiņa ir niķeļa iekļaušana stingrā uzraudzībā, paplašinot elementu sarakstu, kas ir būtiski patērētāju drošībai.

Pārtika bērniem īpašā uzraudzībā

Zīdaiņi un mazi bērni ir īpaši jutīgi pret metālu piesārņojumu, jo viņiem ir mazs ķermeņa svars un salīdzinoši vienveidīgs uzturs. Rīsu produkti, kas bieži tiek lietoti mazāko bērnu uzturā – īpaši tiem, kuriem ir govs piena olbaltumvielu alerģija vai celiakija – var būt nozīmīgs neorganiskā arsēna avots. Tiek lēsts, ka šīs vecuma grupas uztura uzņemtais arsēna daudzums ir 2–3 reizes lielāks nekā pieaugušajiem. Tāpēc Regula (ES) 2023/915 nosaka būtiski zemākus pieļaujamos metālu līmeņus pārtikai, kas paredzēta bērniem līdz 3 gadu vecumam. Dzīvsudrabam MRL nav noteikts, taču, ņemot vērā tā kaitīgo ietekmi, tiek piemērots nulles tolerances princips.

Kā tiek uzraudzīti pārsniegumi?

Pārtikas produkti, kuros konstatēti pārsniegti pieļaujamie metālu līmeņi, tiek ziņoti caur RASFF sistēmu (Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai). Šī informācija tiek publicēta ACN brīdinājumu tīkla ikgadējos ziņojumos. 2024. gadā tika reģistrēti aptuveni 40 paziņojumi par svina un kadmija klātbūtni augļos un dārzeņos, kā arī gandrīz 70 paziņojumi par dzīvsudraba un kadmija klātbūtni zivīs un zivju produktos.

Metālu testēšana J.S. Hamilton Poland laboratorijā

J.S. Hamilton Poland laboratorija veic smago metālu noteikšanu, kuriem limiti noteikti Regulā 2023/915 ar grozījumiem. Svina, kadmija, dzīvsudraba, kopējā arsēna, alvas un niķeļa analīzes tiek veiktas, izmantojot induktīvi saistītas plazmas masas spektrometriju (ICP-MS) un induktīvi saistītas plazmas optiskās emisijas spektrometriju (ICP-OES). Neorganiskā arsēna saturs tiek noteikts ar HPLC-ICP-MS, kas apvieno augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju ar noteikšanu, izmantojot induktīvi saistītas plazmas masas spektrometriju.