Pesticīdu atliekvielas pārtikā — pārmaiņas tuvojas II daļa

Kuriem pesticīdu atliekvielu veidiem pārtikā ir notikušas maksimāli pieļaujamā līmeņa (MRL) izmaiņas nesenajā pagātnē un kādas izmaiņas sagaidāmas turpmākajos mēnešos? Kuras pesticīdu atliekvielas ierobežotas vides apsvērumu dēļ un kuru bīstamība izrādījusies mazāka nekā iepriekš uzskatīts?

Šī ir raksta otrā daļa par izmaiņām MRL standartos — ja vēl neesat iepazinušies ar pirmo daļu, varat to izlasīt šeit.

1,4-dimetilnaftalīns un fluopirams

Saskaņā ar Komisijas 2024. gada 9. oktobra Regulu (ES) 2024/2640 kopš aprīļa ir notikušas izmaiņas attiecībā uz 1,4-dimetilnaftalīna un fluopirama maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem.

1,4-dimetilnaftalīns

Aprīļa beigās Eiropas Savienība ieviesa izmaiņas 1,4-DMN maksimālajos atlieku līmeņos. Šo vielu lieto pēc ražas novākšanas, lai novērstu kartupeļu dīgšanu uzglabāšanas un transportēšanas laikā, tādējādi ilgāk saglabājot kartupeļu bumbuļu kvalitāti.

Pēc ražotāja pieprasījuma EFSA analizēja datus par 1,4-DMN lietošanu kartupeļiem un secināja, ka ierosinātā MRL palielināšana no 15 mg/kg līdz 20 mg/kg nerada risku patērētāju veselībai. Riska novērtējums parādīja, ka 1,4-DMN atlieku ilgtermiņa uzņemšana nepārsniedz pieļaujamo dienas devu (ADI).

Tomēr izrādījās nepieciešams pielāgot MRL dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo kartupeļi un to izstrādājumi tiek izmantoti kā dzīvnieku barība. EFSA izvērtēja šīs pesticīdu atliekvielas ietekmi uz dzīvnieku izcelsmes produktiem. Novērtējuma rezultātā tika ierosināts samazināt MRL lielākajai daļai dzīvnieku izcelsmes produktu, piemēram, gaļai, subproduktiem un pienam, un palielināt robežvērtību mājputnu gaļai un olām, lai atspoguļotu pašreizējos datus par iedarbību uz dzīvniekiem.

Fluopirams

Sākot ar 30. aprīli, Eiropas Savienība palielināja fluopirama maksimālo atlieku robežvērtību ķirbju sēklās no 0,01 mg/kg līdz 0,4 mg/kg.

Šis lēmums tika balstīts uz datiem, kas iegūti ar rapšu sēklām veiktajās atlieku pārbaudēs. Saskaņā ar ES vadlīnijām par datu ekstrapolāciju šo pētījumu rezultāti tika uzskatīti par reprezentatīviem attiecībā uz ķirbju sēklām.

Tiakloprīds

12. maijā saskaņā ar Komisijas 2024. gada 22. oktobra Regulu (ES) 2024/2711 tika veiktas būtiskas izmaiņas aktīvās vielas tiakloprīda maksimālajos atlieku līmeņos.

• Reaģējot uz bažām par sabiedrības veselību, tostarp iespējamo ietekmi uz endokrīno sistēmu un risku apputeksnētājiem, visu pārtikas produktu MRL tiks samazināts līdz kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ): MRL 0,02 mg/kg – riekstiem, garšaugiem, ēdamiem ziediem, eļļas augu sēklām un augļiem, putnu olām;
• MRL 0,05 mg/kg – tējām, kafijas pupiņām, zāļu tējām, kakao pupiņām, apiņiem, garšvielām, medum un citiem biškopības produktiem;

MRL 0,01 mg/kg – visiem pārējiem produktiem (kas nav uzskaitīti iepriekš), jo īpaši lielākajai daļai augu un dzīvnieku izcelsmes produktu.

Acetamiprīds

Acetamiprīds ir augu aizsardzības līdzekļu aktīvā viela no neonikotinoīdu grupas – mūsdienīgi neiroaktīvi insekticīdi, kas ķīmiski radniecīgi nikotīnam. Tā efektivitātes dēļ pret daudziem sūcējiem un košļātājiem kaitēkļiem to plaši izmanto augu aizsardzībā.
EFSA atzinumā norādīts, ka daudzos pārbaudītajos lauksaimniecības un pārtikas produktos acetamiprīda akūtās references devas (ARfD) tika pārsniegtas. Reaģējot uz to, EFSA ieteica pastiprināt acetamiprīda maksimālos atlieku līmeņus, par ko tika veiktas konsultācijas ar ES dalībvalstīm.

Jau pēc līdz 2033. gadam izsniegtā apstiprinājuma EFSA pēc Francijas iniciatīvas atsāka acetamiprīda ietekmes uz cilvēku veselību analīzi. 2024. gadā publicētā paziņojumā EFSA secināja, ka pieejamie dati pilnībā nenovērtē risku patērētājam, un norādīja uz nepieciešamību veikt papildu pētījumus. Pamatojoties uz to, EFSA ierosināja samazināt gan pieļaujamo dienas devu (ADI), gan akūto references devu (ARfD) no iepriekšējām 0,025 mg/kg ķermeņa svara/dienā līdz 0,005 mg/kg ķermeņa svara/dienā. Pēc EFSA atzinuma Eiropas Komisija 2025. gada 29. janvārī pieņēma Regulu (ES) 2025/158, nosakot zemākus MRL vairākiem produktiem.

Sākot ar 19. augustu, MRL tiks samazināti 38 produktiem, tostarp āboliem, bumbieriem, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, avenēm, kazenēm, ērkšķogām, jāņogām, tomātiem, saldajiem pipariem, gurķiem, ķirbjiem, melonēm, cukīni, arbūziem, brokoļiem, ziedkāpostiem, galviņkāpostiem, sparģeļiem un dažādiem lapu dārzeņiem.
Visnozīmīgākās acetamiprīda MRL izmaiņas ietver samazinājumu līdz 0,01 mg/kg: banāniem, jāņogām, sparģeļiem, salātiem, endīvijām, mangoldiem un spinātiem.

Zoksamīds

Saskaņā ar Komisijas 2025. gada 29. janvāra Regulu (ES) 2025/146, kas stājas spēkā 19. augustā, Eiropas Savienība groza maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu zoksamīdam, aktīvajai vielai, ko izmanto kā fungicīdu. EFSA pārskatīja spēkā esošos zoksamīda pieļaujamos daudzumus un ieteica:

• samazināt maksimālo pieļaujamo atlieku daudzumu līdz kvantitatīvās noteikšanas robežai (0,01 mg/kg) lielākajai daļai produktu, tostarp: augļiem (citrusaugļiem, sēkleņiem un kauleņaugiem), dārzeņiem (sakņaugiem, sīpolaugiem, krustziežu dzimtas augiem, lapu augiem, pākšaugiem un stublājiem), sēnēm, riekstiem, eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem, graudaugiem, tējām;
• paaugstināt maksimālo pieļaujamo atlieku daudzumu tomātiem (2 mg/kg), baklažāniem (0,5 mg/kg), medum un citiem biškopības produktiem (0,2 mg/kg);
• noteikt importa pielaides 0,7 mg/kg apmērā ķiplokiem, sīpoliem un šalotes sīpoliem.

Fenbukonazols un penkonazols

Šī gada 24. augustā stāsies spēkā pārskatītie fenbukonazola un penkonazola atlieku MRL vairākos pārtikas produktos (Komisijas 2025. gada 3. februāra Regula (ES) 2025/195).

Penkonazols

Penkonazols ir triazolu grupas fungicīds, ko lieto augu aizsardzībai pret sēnīšu slimībām. To galvenokārt lieto augļu dārzu (ābeļu un bumbieru) un vīna dārzu (vīnogu miltrasas apkarošanai) aizsardzībai. To reizēm izmanto arī dažu dārzeņu un siltumnīcu kultūru audzēšanā.

Penkonazola maksimālo atlieku līmeņu izmaiņas ir papildu datu rezultāts, kas sniegti, lai novērstu pēdējās MRL pārskatīšanas laikā konstatētās nepilnības. Pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, EFSA nolēma palielināt esošos ierobežojumus sēkleņiem, plūmēm, kazenēm un avenēm. Savukārt MRL aprikozēm, persikiem un vīnogām tika samazināti līdz drošam līmenim, kas noteikts, pamatojoties uz jaunajiem atlieku izmēģinājumiem.

Fenbukonazols

Fenbukonazols ir triazolu grupas fungicīds (līdzīgs penkonazolam, bet ar plašāku darbības spektru), ko galvenokārt lieto graudaugu aizsardzībai un retāk augļu koku aizsardzībai.

Galvenās plānotās izmaiņas ietver:

• MRL samazināšanu līdz 0,01 mg/kg: aprikozēm, plūmēm, vīnogām (gan galda, gan vīna), banāniem, pipariem, ķirbjaugiem (piemēram, gurķiem, cukīni, melonēm, arbūziem utt.), zemesriekstiem, noteiktām eļļas augu sēklām un graudaugiem (saulespuķēm, rapšiem, rudziem, kviešiem, miežiem), dzīvnieku izcelsmes produktiem (pienam, liellopiem, aitām, kazām, zirgiem);
• Codex Alimentarius CXL līmeņu pielāgošanu: greipfrūtiem, apelsīniem un persikiem (MRL samazināšana līdz 0,5 mg/kg), kā arī tējai (robežvērtības palielināšana no 0,05 līdz 30 mg/kg).

Klotianidīns un tiametoksams

Kukaiņu skaita samazināšanās ir globāla parādība, ko izraisa vairāki faktori, no kuriem viens ir pesticīdu lietošana. Jo īpaši neonikotinoīdu grupa ir atzīta par tādu, kas rada draudus bitēm. Tā kā apputeksnētājiem ir būtiska loma ekosistēmu un globālās pārtikas ražošanas atbalstīšanā, ES patērētajai pārtikai un barībai nevajadzētu veicināt apputeksnētāju skaita samazināšanos pasaulē neatkarīgi no tā, vai šie produkti ir ražoti Savienībā vai importēti no trešām valstīm.

Šī iemesla dēļ tika pieņemta Komisijas 2023. gada 2. februāra Regula (ES) 2023/334, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II un V pielikumu attiecībā uz klotianidīna un tiametoksama maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem. Regula samazina šo divu neonikotinoīdu maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus līdz tehniskajai nulles vērtībai 0,01 mg/kg.

Pirmo reizi MRL zemākais regulējums ir balstīts uz vides apsvērumiem. Jaunās robežvērtības stāsies spēkā no 2026. gada marta, lai trešo valstu, jo īpaši jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu, operatoriem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajām prasībām.

Raksta turpinājums sekos nākamnedēļ!