Molekulārbioloģiskā testēšana

Pārtikas alergēni ir kļuvuši par kvalitātes kontroles testēšanas objektu. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2011. gada 25. oktobra REGULĀ (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ir uzskaitītas 14 vielas vai produkti, kas izraisa alerģijas vai nepanesības un kas jānorāda marķējumā. Tie ir govs piens, olas, zivis, vēžveidīgie, graudaugi, kas satur glutēnu (lipekli) (kvieši, auzas, mieži, rudzi), rieksti (lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti, makadāmijas rieksti, pistācijas, Brazīlijas rieksti, mandeles), zemesrieksti, sojas pupas, selerijas, sezams, sinepes un atvasinātie produkti, lupīna, gliemenes un sulfīti vismaz 10 mg/kg koncentrācijā.

Tiek lēsts, ka pārtikas alerģijas ietekmē vairāk nekā 2% pieaugušo un apmēram 4-8% bērnu. Lai nodrošinātu pārtikas produktu nekaitīgumu, ir nepieciešamas ātras, jutīgas un uzticamas metodes pārtikas alergēnu atklāšanā un kvantitatīvā noteikšanā, ko varētu regulāri izmantot ražošanas iekārtās vai pārtikas drošības un kvalitātes kontroles institūcijas. Analītiskajām metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu alergēnus, jābūt efektīvām izejvielu, pusfabrikātu un gatavās produkcijas, kā arī vides un mazgāšanas ūdens absorbentu pārbaudei.

J.S. Hamilton laboratorijas piedāvā alergēnu kvantitatīvu un kvalitatīvu testēšanu ar akreditētām testēšanas metodēm.

Visbiežāk ģenētiski modificētie kultūraugi ir sojas pupas, kukurūza, rapsis, rīsi un kokvilna. Primārās īpašības, kas piešķirtas transgēnu augiem, ir izturība pret herbicīdiem vai kukaiņiem. J.S. Hamilton Poland Sp. z o.o veic pārtikas un dzīvnieku barību testēšanu uz ģenētiski modificētajiem organismiem atbilstoši Eiropas tiesību aktiem. Komisijas Regula (EK) Nr. 1829/2003 pieprasa atbilstoši marķēt visus pārtikas produktus un dzīvnieku barību, kas satur, sastāv no vai ir ražota no ĢMO. Noteiktais ĢMO marķēšanas slieksnis ir 0,9 % (EK Regula 49/2000). ĢMO saturs zem šī sliekšņa tiek uzskatīts par nejaušu vai tehniski nenovēršamu, un to nav nepieciešams norādīt.

Tiek izmantota reālā laika PĶR, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi noteiktu ĢMO, un tā sastāv no šādiem posmiem:

1. ĢMO skrīnings (kvalitatīva metode – DNS fragmentu, ko izmanto gēnu modifikācijai, noteikšana):

• dubultskrīnings (35S promotera un NOS terminatora noteikšana),
• trīskāršais skrīninga (35S promotera, NOS terminatora un 34S FMV promoteru noteikšana),

2. Konkrētu ĢMO identifikācija (kvalitatīva metode – ĢMO sojas pupu, ĢMO kukurūzas, ĢMO rapša u.c. noteikšana).

3. Kvantitatīva konkrētu ĢMO noteikšana.

Tiek lēsts, ka starp visām saslimšanām, ko izraisa pārtikas patogēni, apmēram 67% izraisa vīrusi. To infekciozās devas Ir ļoti zemas (10 – 100 vīrusu daļiņas). Pārtikas produktu piesārņošana ar zarnu vīrusu var notikt visos ražošanas posmos: audzēšanas, novākšanas, transportēšanas, iepirkšanas, iepakošanas, sagatavošanas vai piegādes patērētājam posmā. Lielāko daļu no infekcijām izraisa kontakts ar slimiem cilvēkiem, kuri ir iesaistīti pārtikas produktu izplatīšanas ķēdē vai ēdiena gatavošanā. Uzsvaram jābūt uz jaunu molekulārbioloģisko metožu izmantošanu un metodisku uzlabojumu ieviešanu, lai atklātu vīrusu piesārņojumu pārtikā. Saldētu augļu patēriņa izraisītu vīrusa infekciju skaita pieauguma dēļ J.S. Hamilton laboratorijas ir izstrādājušas testēšanas metodes, kas ļauj atklāt Norovīrusu un A hepatīta vīrusu saldētos pārtikas produktos un augļu un dārzeņu produktos. Piedāvājam arī Rotavīrusa klātbūtnes testēšanu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem pārtikas produkti jāmarķē tā, lai nemaldinātu patērētāju. Tas ietver informāciju, kas raksturo pārtikas produktus, ieskaitot to nosaukumu, tipu, īpašības, sastāvdaļas, daudzumu, derīguma termiņu, avota vai izcelsmes vietu, ražošanas metodes vai citas īpašības. Gaļas produktu nosaukums būtu jāpapildina ar gaļas veidu, no kuras ražots produkts. Tas patērētājam ļauj identificēt pārtikas produktu un atšķirt to no citiem produktiem. Produkta sastāva paziņojumā ir jānorāda visas izmantotās sastāvdaļas.

Lai noteiktu gaļas izcelsmi, tiek izmantoti molekulārās bioloģijas rīki – polimerāzes ķēdes reakcija (PĶR). Identifikācija ir balstīta uz konkrētu DNS sekvenču noteikšanu sugu identifikācijai. Modernā reālā laika PĶR metode ir ļoti jutīgs analīzes rīks, kas ļauj kvantitatīvi novērtēt viltojumus un nevēlamas gaļas sugas izmantošanu līmenī pat <0,1%.